Savu sirdi, kurā saulei vieta,

Kurā rīta zelts un purpurrieta,

Visu savu mīlas pasaulsvaru

Kur lai lieku!

(«Devēja sirds», Aspazija)

Jūrmalā, tikai piecu minūšu gājienā no Dubultu stacijas, atrodas senatnīgs koka divstāvu nams, kurā mita viena no izcilākajām sievietēm Latvijas vēsturē – dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865-1943).

Tieši uz turieni agrā rudens rītā devās 9.b, 10.a un 11.a klases skolēni, pasākums notika programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Mēs ieradāmies Aspazijas mājā, lai uzzinātu skaistu stāstu par mīlestību, iedvesmu, dzeju un radošumu.  Un mūsu cerības piepildījās.

Mēs  uzzinājām, ka savulaik dzejnieki Aspazija un Rainis uz šo vietu skatījušies savām acīm – bieži te staigājuši un sapņojuši. Liktenim bija savs ceļš: dzejnieka atraitnei bija jādzīvo skaistā mājā līdz savai nāvei. Mājā valda tāda atmosfēra, it kā mīļotais cilvēks izietu dārzā uz minūti. Šo izjūtu rada ne tikai laikmetam atbilstošais interjers – krāšņais viesu salons, omulīgās verandas, greznā darbistaba, oriģinālie mākslas darbi un šaurās koka kāpnes. Ar digitālo tehnoloģiju palīdzību muzejā var satikt arī pašu dzejnieci un viņas mūžīgos pavadoņus – kaķus, kuri laiski izlaidušies, par sevi atgādina ņaudot. Muzeja jaunākos apmeklētājus sajūsmina interaktīvais spēļu galds Aspazijas ēdamistabā, tajā iekļautās spēles aizraujošā veidā iepazīstina ar dzejnieces daiļradi gan bērnus, gan pieaugušos.

Divas interaktīvas sesijas mums palīdzēja labāk izprast divu izcilu dzejnieku darba noslēpumus. Katrs iejutās gida lomā, apmeklējām dzejnieku iecienītākās vietas pie jūras, mēģinājām dzejot paši. Vēlamies teikt paldies muzeja darbiniekiem, jo izstāde ne tikai vēsta par latviešu dzejnieces piemiņu, bet izsaka viņas darba garu.

Iedvesmojušies no jūras, rudens skaistuma un Aspazijas dzejoļiem, mēs atgriezāmies mājās.

  Sagatavoja:  Svetlana Zarjanova, Svetlana Rudjko, Karina Bagijeva