Pavasarī, kad izkust sniegs, parādās pirmie asni un zaļa zāle, ļaudis izrāda prieku par Lieldienu tuvošanos. Tie ir pavasara svētki, tradīcija, kuru veidojuši gan reliģiski motīvi, gan kultūru mijiedarbība, gan dabas norises.

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības, kad diena paliek garāka un nakts īsāka. Lieldienas ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās – notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību. Tāpat šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā – ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu.

Lieldienu simboli ola un zaķis, ko pazīstam mūsdienās, ir nākuši no pagāniskajām tradīcijām – ola kā saules un jaunas dzīvības, bet zaķis – auglības un bagātības simbols. Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus. Viens no galvenajiem seno latviešu Lieldienu rituāliem ir šūpoļu kāršana un šūpošanās, kas veicina auglības spēku. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma, jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu.

Daugavpils 16.vidusskolas skolēni ar prieku sagaida Lieldienas, mācību un audzināšanas stundās iepazīst šo svētku nozīmi un tradīcijas. Vizuālās mākslas, dizaina un tehnoloģiju stundās viņi veido kompozīcijas un zīmē zīmējumus par Lieldienu tematiku. Piedāvājam apmeklēt mūsu skolēnu darbu izstādi “Lieldienas”.

Priecīgās Lieldienas!

Sagatavoja Gaļina Želabovska un Jadviga Osipova,

vizuālās mākslas, dizaina un tehnoloģiju skolotājas