ES Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr.2 (KA2) stratēģisko skolu sadarbības partnerības projekts “Vecāku dalība bērnu izglītošanā, labāko rezultātu sasniegšanai” (Nr. 2016-1-TR01-KA219-034898_3)
(Parent Involvement in Education- To Get Sweet Results).

                                                              Četru jūru valsts

Jau otro gadu mūsu skola piedalās starptautiskajā Erasmus + projektā ‘’Parent  involvement in education to get sweet results’’. Pēdējā septembra nedēļā mūs sagaidīja Turcijas Republika. Tā ir valsts, kur satiekas Austrumi un Rietumi, kristietība un islāms, senie vēstures pieminekļi un mūsdienīgas pilsētas. Tās ir  visu ceļu un reliģiju, kultūru un tradīciju krustceles. Taču visspilgtāk mūsu atmiņā paliks turku viesmīlība, atsaucība un atklātība.

Ļoti sirsnīgi mūs sagaidīja pilsētā Čubuka. Vietējie skolēni bija sagatavojuši koncertu – spēlēja tautas instrumentus un dziedāja turku tautasdziesmas. Mēs iepazināmies ar Turcijas izglītības sistēmas īpatnībām, nogaršojām,  nacionālo ēdienu, kuru bija sarūpējuši skolēnu vecāki, apmeklējām mācību kabinetus, satikāmies ar skolēniem. Visās Turcijas skolās ir obligāta skolas forma – zēniem balti krekli, meitenēm-sarkani. Tā kā licejā ēdnīcas nav, tad skolēni ņem līdzi kārbiņas ar ēdienu. Mums iepatikās atklātās bibliotēkas ideja – skolēni paši atnes un paņem grāmatas, kuras atrodas liceja hallē plauktos.

Vienmēr paliks atmiņā ekskursija uz šīs valsts vēsturiskajām vietām. Otrdien mēs devāmies ekskursijā uz Kappadokiju – apbrīnojamu vietu, kura atrodas centrālajā Anatolijā. Salīdzinoši nelielā teritorijā atrodas daudzums kalnu, kuriem ir neparastas formas akmens bluķi. Tas izskaidrojams ar vulkānu izvirdumiem, kuri darbojās šajā apvidū pirms miljoniem gadu.

Kappadokija slavena ar savām pazemes pilsētām, kuras radušās 1. gadu tūkstotī p.m.ē., kā arī pazīstama ar aizu klosteriem, kuri attiecas uz agro kristietības periodu. Kappadokijā ir saglabājušās ap 350 kristietības baznīcām, kuras varētu attiecināt uz mūsu ēras 9.-11. gs. Tās visas ir iegrebtas aizās un nepārsteidz ar bagātību vai plašumu. Dažās baznīcās gleznojumi ir tieši uz sienām. Šīs freskas ir labi saglabājušās, jo nav bijušas saskarsmē ar saules stariem. Fotografēt tās ir aizliegts.

Esam laimīgi, ka bijām saskarsmē ar šo pasaules kultūras mantojumu, kas tiek glabāts UNESCO paspārnē.

Trešdien mēs iepazināmies ar turku tautas amatniecības arodu ebru – tā ir māksla zīmēt ūdenī, kad zīmējums sākotnēji tiek veidots uz ūdens virsmas, pēc tam tiek pārnests uz auduma vai papīra ar speciālām krāsām, kuras nešķīst ūdenī un sastāv no dabīgā pigmenta, ūdens un žults. Tas ir ļoti sens mākslas veids – kopš 11.gs. Mēs katrs uzzīmējām savu zīmējumu un visi bija dažādi un apbrīnojami. Ebru – tā ir māksla pacietīgajiem. Pastāv uzskats, ka tā uzņem slikto enerģiju un sniedz pozitīvo. Un mēs to izjutām! Daudz smaidu, apbrīnas un sajūsmas dāvāja šī ekskursija.

Vakarā mēs devāmies uz seno Ankāras cietoksni. Gleznainajā paugurā (apm.1000 m augstumā) senajā pilsētas rajonā atrodas cietoksnis – Hisar. Pēc senajām liecībām zināms, ka cietoksni  uzcēla kādreiz tik varenā hetu valsts 12.gs. p.m.ē. No šīs vietas sākas pilsēta. Cietoksnis ir izturējis daudzus vēsturiskus laikmetus, kā rezultātā tika vairakkārt pārbūvēts un restaurēts. Mēs bijām pārsteigti par brīnišķīgo skatu uz naksnīgo pilsētu, kas bija redzama kā uz delnas.

Ceturtdienas svarīgākais notikums bija Turcijas parlamenta apmeklējums. Vēlamies teikt par stingrajiem drošības noteikumiem. Vajadzēja iziet cauri 4 apsardzes līmeņiem. Šajā valstī pret drošību izturas ļoti nopietni. Visās sabiedriskajās vietās ir obligāta mantu apskate un iziešana caur skeneri.

Parlamentu jeb Lielo nacionālo Turcijas sapulci dēvē vienkārši – medžlis. Mums atļāva apmeklēt sēžu zāli, apsēsties preses darbinieku krēslos, mums izrādīja visu parlamenta ēku, parādīja vietu, kur pagājušajā gadā apvērsuma laikā tika nosviesta bumba. Par piemiņu mums paliks pildspalvas ar Turcijas parlamenta simboliem. Jau naktī mēs atvadījāmies no Ankāras un devāmies uz Stambulu.

Stambula-ievērojamākā Turcijas pilsēta, kas dižciltīgi izvietojusies Bosfora jūras šauruma krastos. Tā ir īpaša megapole – vienīgā valstī un visā pasaulē, jo vienlaicīgi atrodas gan Eiropā, gan Āzijā. Tā ir grezna, satriecoša, apburoša, ar neatkārtojamu šarmu un pievilcību starojoša pilsēta, kas paspējusi būt 4 impēriju galvaspilsēta – Romas, Bizantijas, Latīņu un Osmaņu. Stambula ir lielākā Turcijas pilsēta un viena no lielākajām pasaules pilsētām —  šeit dzīvo vairāk nekā 13 mlj. cilvēku.

Dienas laikā mēs paspējām apmeklēt sultāna Topkapa pili, Svetās Sofijas katedrāli, Zilo mošeju,  Dolmabahače pili, paspējām pavizināties ar kuģīti pa naksnīgo Bosforu. Stambula – tā ir paradīze senatnes un vēstures cienītājiem. Tik ļoti gribas tur atgriezties!

Nedēļa paskrēja nemanot. Pedējā diena Stambulā mūs pavadīja ar zemiem, tumšiem mākoņiem un sīku lietutiņu – tādu kā pie mums Latvijā. Mēs sajutām, cik ļoti esam sailgojušies pēc dzimtajām vietām.

Paliec sveika, Turcija! Paldies par saulainajām dienām, silto viesmīlību, spilgtajiem iespaidiem!

Sirsnīgs paldies mūsu skolas direktorei Olgai Dukšinskai par Erasmus+ projekta ‘’Parent  involvement in education to get sweet results’’ aktivitātēm!

 Sagatavoja  Svetlana Zarjanova, Nadežda Dzalbe