Projekta „Mēs un grāmatu daudzkrāsainā pasaule” ietvaros mūsu klase izdomāja apmeklēt Rīgu. Kādēļ gan nē?! Vienkārši vēlējāmies jautri un lietderīgi pavadīt laiku, gūstot jaunas zināšanas.

Pamodāmies agri no rīta. Ap plkst. 10.00 jau bijām Rīgā. Ekskursija sākās ar Republikas Saeimas ēkas apmeklējumu. Te bija jācenšas būt nopietniem, dziļi domājošiem cilvēkam, ne vienkāršiem skolēniem. Mēs staigājām no vienas zāles uz citu, klausīdamies gida stāstījumu par Saeimas vēsturi, nozīmi un tās tagadējām funkcijām.Apskatījām Dzelteno, Balto, Brūno, Zaļo un Sarkano zāli, kur notiek oficiālās vizītes ar žurnālistiem, Latvijas un ārvalstu valdības pārstāvjiem. Bijām arī arhīvā un bibliotēkā, kur atrodas milzīga  grāmatu krātuve, tur glabājas arī  1920.-1922.g. rakstītais Satversmes teksts. Un, iedomājieties, mēs kā viesi piedalījāmies Saeimas sēdē lielajā Sēžu zālē! Viss bija tāpat, kā to rāda televīzijā. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sēdēja prezidijā, viņai, kā vienmēr, tika dots izšķirošais vārds. Saeimas deputāti sēdēja puslokā un apsprieda jautājumus, kas spēs padarīt Latvijas iedzīvotāju dzīvi labāku.

Nākamais pieturas punkts bija Latvijas Nacionālā bibliotēka – mūsu Gaismas pils. Izgājām veselus 12 stāvus (kaut gan ēkai ir veseli 14, pārējie divi – personālam). Tādu grāmatu daudzumu mēs vēl nekad nebijām redzējuši! Wow!!! Apskatījām arī Dainu skapi, ko visu savu mūžu bija veidojis Krišjānis Barons. Mūs iepriecināja izstādes, kurās tika interpretēts mūsdienīgās grāmatas tēls, tās nozīme 21. gadsimta lasītāja dzīvē. Tas bija ļoti aizraujoši!

Televīzijas skatu tornis Zaķusalā – mūsu nākamā pietura. Rīgu apskatījām 20 km rādiusā no augstuma, kas sasniedzams tikai putniem – no 97 metriem. Šis tornis Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par visau
gstāko (kopumā 368 m), un no
 gida stāstītā uzzinājām, ka drīzumā tiks veikta rekonstrukcija, un tas kļūs vēl augstāks. Pēc rekonstrukcijas zem torņa tiks ierīkots jauns restorāns. To gan gribētos apmeklēt!

Pēdējā pietura – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Tur mēs pārliecinājāmies par to, ka grāmata nav vienīgais veids, kā informācija/zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Ir svarīga arī paša pieredze un drosme eksperimentēt. Mēs tikām iepazīstināti ar pirmatnējo cilvēku ikdienu un visiem iespējamiem veidiem, kā cilvēks centās palīdzēt otram nelaimes brīžos. Un muzeja katrā nākamajā stāvā mēs uzzinājām, kā pakāpeniski cilvēce nonāca līdz tam progresam, kurš tagad ir pieejams ikkatram.

Ekskursija izdevās! Te pat nav ko piebilst!

8.B klase