Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolā šobrīd valda aktīva rosība – mācību stundas, projekti, olimpiādes, pārbaudes darbi, pasākumi, ikdienas satikšanās ar draugiem. Taču mācību gads pamazām tuvojas noslēgumam, jo līdz vasarai palikuši vien pāris mēneši.
Katru dienu skolēni apgūst jaunas zināšanas, pārvar izaicinājumus un aug – ne tikai kā skolēni, bet arī kā cilvēki. Skola ir kopiena, kur svarīga ir sadarbība – starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Jo spēcīgāka ir šī – vecāks vecākam sadarbība, jo drošāk un pārliecinātāk bērni var justies savā skolas ceļā.
Ļoti būtiska šajā kopienā ir vecāku savstarpējā pieredzes apmaiņa. Reizēm tieši saruna ar citu vecāku palīdz ieraudzīt situāciju citā gaismā, saņemt atbalstu vai iedrošinājumu. Vecāks vecākam var sniegt daudz – gan sapratni, gan praktisku padomu, gan vienkārši sajūtu, ka neesam vieni savos jautājumos un rūpēs.
Tāpēc šoreiz piedāvājam Iestādes vecāku padomes priekšsēdētāja Oļega Kriviņa (3.c klases skolēna Denisa tēta) nelielu pārdomu stāstu par skolu, bērniem un par to, kā mēs visi kopā varam veidot vidi, kurā bērni jūtas saprasti, atbalstīti un iedvesmoti augt.
Skola – tilts, nevis siena. Kā kopā izaudzēt veiksmes stāstu! Tu katru rītu steidzies uz skolu. Ar somu plecā, dažreiz ar smaidu, dažreiz ar vieglu nogurumu acīs. Vecāki steidzas uz darbu savā ikdienas ritumā. Un šķiet, ka mūsu ceļi krustojas tikai vakarā, kad jautā: “Kā skolā?”, bet atbilde bieži vien ir īsa: “Normāli.” Bet vai skola patiešām ir tikai vieta, kur Jūs, bērni, ejat mācīties, bet vecāki – tikai nāk uz vecāku sapulcēm? Vai arī tā ir vieta, kur mēs visi kopā varam veidot kaut ko lielāku? Bērna skatījums: Skola kā manas “otrās mājas”! Tā ir vieta, kur mēs ne tikai apgūstam zināšanas, bet kur mēs satiekam draugus, piedzīvojam pirmos panākumus un dažreiz arī pirmās neveiksmes. Mēs vēlamies, lai mūs šeit saprot, lai mūs redz tādus, kādi esam – ne tikai par atzīmēm. Reizēm mums ir grūti, reizēm mums šķiet, ka neviens mūs nesaprot, cik liels ir tas uztraukums pirms kontroldarba vai cik ļoti sāp, ja netiec galā ar to. Tieši tad mums visvairāk vajag, lai kāds pie mums pienāk nevis ar pārmetumu, bet ar jautājumu: “Kā es tev varu palīdzēt?”. Vecāku skatījums: Vēlme redzēt savu bērnu laimīgu! Mēs, vecāki, no savas puses, vēlamies saviem bērniem tikai to labāko. Mēs raizējamies par jūsu nākotni, tāpēc jautājam par atzīmēm. Mēs, vecāki, zinām, ka izglītība ir mūsu bērnu ceļš uz sapņu profesiju. Bet aiz šī rūpju vaicājuma “Kā tev šodien gāja?” bieži vien slēpjas daudz vairāk – mēs vēlamies būt daļa no mūsu bērnu dzīves, arī no tās daļas, kas saucas “skola”. Mums, vecākiem, reizēm ir bail. Bail nezināt, vai mūsu bērniem klājas labi, vai viņiem ir draugi, vai viņi jūtas pieņemti. Un arī mēs, vecāki, reizēm nezinām, kā vislabāk palīdzēt – vai piespiest mācīties, vai ļaut pašiem izvēlēties savu tempu. No dzīves. Jums, skolēniem, iesakām: Uzdrošināties pastāstīt vecākiem ne tikai par atzīmēm, bet arī par to, kas mūs skolā patiešām aizrauj. Par projektu, kas mums patika. Par skolotāju, kurš mūs iedvesmo. Un arī par grūtībām – nevis kā sūdzību, bet kā lūgumu pēc padoma. Parādiet viņiem savu skolu! Uzaiciniet viņus uz skolas pasākumiem, uz sporta spēlēm, uz koncertiem. Ļaujiet viņiem ielūkoties Jūsu pasaulē. Mums, vecākiem, iesakām: Ieinteresēties ne tikai par gala rezultātu, bet arī par procesu. Pajautāt: “Kas šodien tev likās visinteresantākais?” vai “Ar ko tu šodien lepojies?”. Atbalstīt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar klātbūtni. Nāciet uz skolu ne tikai tad, kad ir problēmas, bet arī tad, kad ir svētki. Jūsu interese par mūsu skolas dzīvi ir labākā motivācija bērniem justies vērtīgiem. Kad mēs saprotam viens otru, notiek brīnums. Skola vairs nešķiet kā pienākums, bet kā vieta, kur visi mēs augam. Vecāki vairs nav tikai “kontroles institūcija”, bet skolēnu atbalsta komanda. Un Jūs, bērni, jūtīsaties droši, lai mācītos, kļūdītos un atkal celtos. Aicinājums: Būsim kopā! Iedomājieties, ka skola ir tilts. Vienā tā galā esat Jūs, skolēni, ar saviem sapņiem un izaicinājumiem. Otrā galā – Jūsu vecāki, ar savu dzīves pieredzi un mīlestību. Skolotāji ir tie, kas palīdz šo tiltu uzturēt kārtībā. Bet, lai pa to varētu ērti staigāt, mums visiem jāsatiekas tā vidū. Atlikušajā mācību nogrieznī novēlēsim viens otram būt atvērtākiem. Lai vecāki atceras, ka viņu bērns ir ne tikai skolēns, bet, pirmkārt, cilvēks ar savām sajūtām un jūtām. Lai bērni atceras, ka vecāku jautājumi nāk no mīlestības, nevis vēlmes kontrolēt. Un lai mūsu skola vienmēr ir vieta, kur satiekas nevis prasības un pārmetumi, bet gan sapratne, atbalsts un prieks par kopīgiem panākumiem. Tikai kopā mēs varam izaudzēt ne tikai izcilus skolēnus, bet, pirmkārt, laimīgus un pašpārliecinātus cilvēkus. Skola nav tikai sagatavošanās dzīvei – Skola ir pati dzīve. Un mēs to dzīvojam kopā. Draudzīgā aicinājuma vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs |
Skolas vadība izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam vecākam par rūpēm, atbalstu un uzticēšanos skolai. Jūsu iesaistīšanās bērnu izglītībā un ikdienas sarunas mājās par skolas dzīvi, kā arī vēlme būt daļai no skolas kopienas ir ļoti nozīmīga.
Īpašu pateicību izsakām tiem vecākiem, kuri aktīvi iesaistās skolas dzīvē – piedalās pasākumos, atbalsta iniciatīvas un dalās savā pieredzē, jo dažkārt tieši vecāks vecākam var pateikt vārdus, kas iedrošina, palīdz un liek paskatīties uz lietām no cita skatpunkta.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas vadības komanda
