Eiropas dienas novadīšanas plāns 

9. maijs – Eiropas diena

Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9.maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Ik gadu  šajā dienā tūkstošiem cilvēku apmeklē ES iestādes, piedalās diskusijās, dodas uz koncertiem un citiem pasākumiem, šādi uzzinot vairāk par ES. Šobrīd ES ir 27 valstis un iedzīvotāju skaits kopumā ir 446 miljoni cilvēku.

9.maijā atzīmē vēsturiskās Šūmaņa deklarācijas, ar ko nāca klajā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis 1950. gada 9. maijā, parakstīšanu. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, kā Eiropā iedibināt jauna veida politisko sadarbību, kas karadarbību starp Eiropas nācijām padarītu neiedomājamu. Šā vērienīgā projekta mērķis bija pēc kara Eiropā nodrošināt ilgstošu mieru, un to uzskata par Eiropas Savienības sākumu.

Šobrīd Eiropas Savienība un tās pamatprincipi mums šķiet pašsaprotami, taču 1950.gadā šādas tēzes bija kaut kas pavisam jauns un radikāls pēc kara Eiropas nacionālo valstu vidū. 70 gadus vēlāk ir pierādījies, ka Šūmana pārliecība bija pareiza – arvien dziļāka ekonomiskā un politiskā integrācija ir nodrošinājusi ilgstošu mieru un dzīves līmeņa augšupeju Eiropas kontinentā.

Avoti: https://europeday.europa.eu/index_lv;

https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/eiropas-diena

Aizraujoša atpūta slēpošanas bāzē “Egļukalns”

Visu nedēļu mums likās, ka pavasaris jau klāt. Un mēs domājām, ka ziemas aktivitātes jau beigušās. Tā nav taisnība! Brauciens uz slēpošanas  bāzi “Egļukalns” pārliecināja tajā sākumskolas skolēnus, 4.b, 5.a un 7.c klašu skolēnus un viņu skolotājus (Aveņu 40).

Sniegs, ledus, viegls sāls – mēs atgriezāmies ziemā. Un nenožēlojām! Mēs apmeklējām snoutubinga trasi, tā ir nolaišanās no kalna uz speciāla balona. Nav vecuma robežu: nolaidās no kalna ne tikai skolēni, bet arī klases audzinātājas. Nav robežu emocijām! Kā bērnībā! Divas aizraujošas stundas pēc mācībām aizlidoja kā mirklis. Mēs ieguvām  lieliskas emocijas, kuras dāvā ziemas atpūta!

Sagatavoja Žanna Ugarenko, 7.c klases audzinātāja

Ziemas aktivitātes

“Balts palags apklāj visu zemi”. Kas tas ir? Protams, sniegs! Ir tik daudz jautru aktivitāšu sniegā, kas priecē gan mazos, gan lielos!

Mūsu sākumskolas (Aveņu 40) skolēni izvēlējās vienu no daudziem ziemas atribūtiem: sniegavīra  celšanu. Šķiet, ka tā ir viegla lieta. Bet izrādās, ka ne vienmēr  rezultāts atbilst mūsu  cerībām un vēlmēm. Protams, neviens sniegavīrs, kas radās  darba rezultātā, nemazināja emocijas un labo garastāvokli!

1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

20. janvāris ir barikāžu atceres diena, kad visā Latvijā tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai pieminētu 1991. gada janvāra notikumus Rīgā.

Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad Latvijas Tautas frontes aicināti cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

Šogad, atzīmējot 32 gadadienu, mēs runājām par to, cik  ir svarīgi sargāt savu brīvību, lasījām fragmentus no Romualda Ražuka (1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs no 1990. līdz 1992. gadam) grāmatas “Latvijas Tautas fronte barikādēs”, skatījāmies video “Barikāžu laiks” vēstures stundās un klases stundās.

Kā garšo brīvdienas?

Kā garšo brīvdienas? Uz šo jautājumu zina atbildi 5.a un 6.a klases skolēni. Protams, ar piparkūkām. Ziemassvētku brīvlaikā skolēni savās ģimenēs gatavoja tradicionālos Ziemassvētku cepumus – piparkūkas. Kāpēc? Tāpēc, ka Ziemassvētkos un sagaidot Jauno gadu, viens no populārākajiem konditorejas izstrādājumiem daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ir piparkūkas. Piparkūka var būt mīksta, ar garšvielām piesātināta kūka vai kraukšķīgs cepums. Šāds cepums var būt gaišs, tumšs, salds vai pikants, bet gandrīz vienmēr zvaigznes, mēnestiņa, sirsniņas, dzīvnieka vai cilvēciņa formā un visbiežāk rotāts ar glazūru.

Piparkūkām (vai  ingvera kūkām) ir sena vēsture, bet tādas piparkūkas, kādas mēs tās pazīstam tagad, Eiropā izplatījās tikai 15. gadsimtā. Tikai viduslaiku pašās beigās ieviesās šo cepumu tagadējais nosaukums, ko veido divi vārdi – pipari un kūkas, jo visas garšvielas senāk sauca par pipariem. Piparkūkām tika piedēvētas arī dziednieciskas spējas, un kā zāles (medikaments) tās tika izrakstītas pret depresiju, gremošanas problēmām un saaukstēšanos, bet tikai smalkiem slimniekiem. Vienkāršāki cilvēki, Ziemassvētkus gaidot, cepa raušus un cepumus, pievienojot medu, iesalu, kā arī garšvielas, kas bija pieejamas. Līdz ar to šie cepumi dažādojas, un katrai saimniecei ir sava recepte un paņēmiens, kā iegūt pašus “īstākos un pareizākos” Ziemassvētku sausos cepumus, kas būtu garšīgi un saglabātu savas īpašības vismaz nedēļu.

5.a un 6.a skolēni un vecāki pārliecināti: “Ir vērts visai ģimenei kopā paveikt ko atmiņā paliekošu. Kopīga darbošanās virtuvē ir viena no aktivitātēm.”

Sagatavoja 5.a un 6.a klases audzinātāja K.Gomola

Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas Pilsonības nedēļas „Dzīvo ar Latviju, elpo ar Latviju” novadīšanas plāns 07.11. — 25.11.2022.