Latvija!
Tu esi mana Latvija!
Zeme, kurā dzimu, dzīvoju un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.
Valsts, kas man spēku dod.
Mana Zeme Latvija!
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.
Tā ir mana dārgā Latvija!

/pēc D. Baloža/

 Novembris ir valsts svētku mēnesis. Tas ir sarkanbaltsarkano karogu un lentīšu mēnesis. Laiks, kad visspēcīgāk izjūtam piederību mūsu Latvijai.

Kā vēsta vēstures grāmatu lappuses, 1918. gada 18. novembris bija vēsa un apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra (tagadējā Nacionālā teātra) skatuvi rotāja steigā uzšūts sarkanbaltsarkanais karogs. Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs G.Zemgals paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka «Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts. Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”

Mūsu skolā Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas sagaidīšana tika pieskandināta ar dziesmām. Jau tradicionāli notika “Sadziedāšanās” pasākums. Katra klase bija sagatavojusi savu dziesmā izteiktu sveicienu Latvijai. Kaut arī neesam profesionāli dziedātāji, mūsu dziesmas skanēja no sirds.

Vēlam būt lepniem par savu tautu, mums pašiem un godam nest Latvijas vārdu!