Uzrakstot vārdu,

Neilgojos pēc punkta,

Ir tik daudz ko teikt…

                         (E.T.Jonāne)

Septembris jau tradicionāli Latvijā ir ievērojamākā latviešu dzejnieka Raiņa piemiņas mēnesis, Dzejas dienu mēnesis. Tas ir laiks, kad satiekas dzejnieki un dzejas mīļotāji. Tāda tikšanās bija arī mūsu skolā. 15. septembrī pie mums viesojās dzejnieki Staņislavs Volodjko un Egita Terēze Jonāne.

Jau 26. reizi Daugavpilī ir izdots Dzejas dienām veltītais Daugavpils autoru krājums, kurā dzejnieki savas izjūtas pauž latviešu, krievu, baltkrievu, latgaliešu valodā. Arī mūsu skolā dzeja skanēja gan latviski, gan krieviski. Notika dzīva saruna starp dzejniekiem un vecāko klašu skolēniem. Kopīgi tika mēģināts atbildēt uz jautājumiem: “Kāpēc raksta dzeju? Kāpēc ir dzejnieki? Kā rodas dzeja?” Dzeja rodas, kad ir sakāpinātas kādas jūtas – prieks, skumjas, mīlestība. Dzeja ir vārdos izteiktas sajūtas.

Egita Terēze Jonāne lasīja savus “trīspukstus”, kas pēc formas līdzinās haikām. Staņislavs Volodjko lasīja dzeju, kuru iedvesmojuši mūsu izcilie novadnieki – Rainis, Dubrovins, Stroks. Skolēniem bija interesanti uzzināt, kā radās dzejnieku pirmais darbs, vai katrs var rakstīt dzeju.

Tā bija pavisam īsa tikšanās, taču katrs klātesošais varēja izjust dzejas pieskārienu.